Mitoloģija
Jans Parandovskis
Jans Parandovskis
Mitoloģija
Apvārsnis. Grieķu un romiešu ticējumi un teiksmas. Mēs saucam mītus par pasakām jeb teiksmām. Tomēr senlaiku cilvēkiem tie nebūt nebija pavaļas laika izdomājumi, kas sacerēti izklaidei vai pamācībai. Tie bija daudz nopietnāki mēģinājumi izprast un izskaidrot pasauli, tās rašanos, cilvēka vietu un lomu tanī. Mīti ir vai ir bijuši katrai tautai, cilšu apvienībai vai grupai, kuras ar laiku saplūdušas vienotā tautā, — Āzijas un Āfrikas, Polinēzijas un jaunās Pasaules tautām, un, protams, ari tām tautām, kuras apdzīvoja kādreiz seno Eiropu. Tuvējos Austrumos, kas tūkstošiem gadu atgādināja verdošu vēstures katlu, radās un izira civilizācijas un kultūras, nomainot cita citu, pārņēma svešus un attīstīja tālāk savus ticējumus, izplatīja to iespaidu ari grieķiem piederošajā Vidusjūras piekrastē. Tas turpinājās tik ilgi, kamēr par godu jaunam pravietim musulmaņu līkie zobeni apdzēsa citticībnieku asiņu šaltīm uguni, kas kurējās zem šī katla, un uzspieda Tuvējo Austrumu tautām arābu tirgotāju un ganu reliģiju. Ari slāviem bija sava mitoloģija, bet tā nav iemūžināta rakstu pieminekļos un to pilnīgi izdeldējis kristiānisms. No slāvu mitoloģijas saglabājušies tikai daži vārdi, kas neko neizteic, un vēl arī senlaiku paražas, kuru jēga un nozīme sen jau pagaisusi.
Izdevniecība «Zinātne» Rīga 1976
No poļu valodas tulkojis Jāzeps Osmanis Mākslinieks Viesturs Grants Nikolaja Dijbova priekšvārds
Izdevniecība «Zinātne», 1978
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
Mitoloģija
Apvārsnis. Grieķu un romiešu ticējumi un teiksmas. Mēs saucam mītus par pasakām jeb teiksmām. Tomēr senlaiku cilvēkiem tie nebūt nebija pavaļas laika izdomājumi, kas sacerēti izklaidei vai pamācībai. Tie bija daudz nopietnāki mēģinājumi izprast un izskaidrot pasauli, tās rašanos, cilvēka vietu un lomu tanī. Mīti ir vai ir bijuši katrai tautai, cilšu apvienībai vai grupai, kuras ar laiku saplūdušas vienotā tautā, — Āzijas un Āfrikas, Polinēzijas un jaunās Pasaules tautām, un, protams, ari tām tautām, kuras apdzīvoja kādreiz seno Eiropu. Tuvējos Austrumos, kas tūkstošiem gadu atgādināja verdošu vēstures katlu, radās un izira civilizācijas un kultūras, nomainot cita citu, pārņēma svešus un attīstīja tālāk savus ticējumus, izplatīja to iespaidu ari grieķiem piederošajā Vidusjūras piekrastē. Tas turpinājās tik ilgi, kamēr par godu jaunam pravietim musulmaņu līkie zobeni apdzēsa citticībnieku asiņu šaltīm uguni, kas kurējās zem šī katla, un uzspieda Tuvējo Austrumu tautām arābu tirgotāju un ganu reliģiju. Ari slāviem bija sava mitoloģija, bet tā nav iemūžināta rakstu pieminekļos un to pilnīgi izdeldējis kristiānisms. No slāvu mitoloģijas saglabājušies tikai daži vārdi, kas neko neizteic, un vēl arī senlaiku paražas, kuru jēga un nozīme sen jau pagaisusi.
Izdevniecība «Zinātne» Rīga 1976
No poļu valodas tulkojis Jāzeps Osmanis Mākslinieks Viesturs Grants Nikolaja Dijbova priekšvārds
Izdevniecība «Zinātne», 1978
Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis
সাল:
1976
প্রকাশক:
Zinātne
ভাষা:
latvian
ফাইল:
FB2 , 3.42 MB
IPFS:
,
latvian, 1976